Fooorši ir gulēt mājās un slimot. Nevarētu teikt, ka man sāk iepatikties, bet es visādā ziņā šo laiku izbaudu - man nekas nav jādara, ne par ko nav jādomā, man pienes ēdamo, dzeramo, čill. Varētu vēl tikai nebūt tas klepus, jo brīžiem ir sajūta, ka plaušas velk ārā. Laikam gan man ir savā ziņā paveicies ar šito bronhītu, jo man varēja būt arī gripa (tfu tfu tfu), un tas jau nu būtu daaaaudz smagāk. Ok, whatever.
Beidzot izlasīju "Faraonu lāstu", drīz ķeršos klāt analīzei, lai vismaz viens solis no trim beidzot ir pievarēts. Agnetōns teica, ka skolā neko daudz es neiekavējot, vakar bija 10 cilvēki, šodien 9, vēstures skolotājs arī slims (vēsture ir vienīgais priekšmets, kura iekavēšana mani p**), kas var būt labāk!
Vispār kopējā situācija nav pārāk apskaužama, bet es turos, veseļojos, rītdien jāiet uz mēģinājumu, tad moška parīt uz skolu. Lai gan..ārste teica, lai mājās guļot līdz piektdienai, jāklausa vien viņa būs >:) .
Skatos, visiem kaut kādas rudens depresijas uznākušas + visi pamazām apkrīt ar gripām un vēl sazin kādām slimībām. Nu tad jāsaka, ka esmu viens laimīgs lācītis šajā pelēki drūmajā rudens kišmišā.
ļoti aizrauj Cat Stevens - Father and son
Have fun!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru