Pēdējās dienas man bijušas sevišķi grūtas. Protams, ir cilvēki, kas palīdzēja man tās pārdzīvot, paldies viņiem par to, bet sava sāpe man tomēr iekšā sēž joprojām. Ziniet, ir tā, ka krājas, krājas, krājas un tad vienkārši eksplodē. Ne jau vīrusi, konfektes vai limonādes, bet gan pārdzīvojumi, emocijas un aizvainojumi. Jā, tas notiek ar mani. Un ne jau nu pirmo reizi, ir gadījies arī pirms tam. Vispār, laikam būs vien jāpaklausa kāda drauga padomam un jāskatās uz to visu ar smaidu. Vienkārši smaidīt, lai cik grūti arī nebūtu. Vispār es biju diezgan patīkami pārsteigta, kad viņš man to pateica, piedāvājās palīdzēt šajā bezcerīgajā situācijā un uz manu teikumu, ka palīdzēt šoreiz nevar, bet liels paldies, viņš atbildēja ar "jebkurā laikā". Asariņa gandrīz notecēja, ka ir tomēr cilvēki, kas, neskatoties uz stereotipiem, principiem un ikdienas maldīgajiem smaidiem, tomēr rūpējas par mums un sniedz roku tieši tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama.
Jā, mīļie cilvēki, nekad nekrāsojiet blondus matus, ja neesat iekšēji spēcīgi. Visi muļķīgie sabiedrības stereotipi par to, ka blondīnes ir "stulbas", visa atbildība, kas jānes, tas ir ļoti smagi. Nekad nebiju domājusi, ka mani kas tāds spēj uztraukt, bet dzīve ir pārsteigumu un negaidītu pavērsienu pilna. Visi aizvainojumi, ko man nācies paciest, ļoti traumē gan manu pašcieņu (kas krītas), gan manu izpratni par cilvēkiem, sevišķi draugiem.
Dzīvē ne reizi vien man nācies nožēlot to, ka manas izvēles bijušas tādas, kādas bijušas. Vēl pirms neilga laiciņa man gribējās vienkārši pagriezt laiku atpakaļ un darīt ko citu izdarītā vietā, bet padarīto par nebijušu nepataisīsi. Jā, tagad droši varu teikt, ka neko šajā dzīvē nemainītu, jo visi tie kritumi, sāpes, intrigas un pazemojumi, ko man nācies piedzīvot, mani ir ļoti norūdījuši un iemācījuši daudzas lietas.
Paldies, tas šobrīd arī viss.
Mani ieteikumi - nekad neuzticieties cilvēkiem, ir noslēpumi, kam jāpaliek pie mums pašiem.
Jā, mīļie cilvēki, nekad nekrāsojiet blondus matus, ja neesat iekšēji spēcīgi. Visi muļķīgie sabiedrības stereotipi par to, ka blondīnes ir "stulbas", visa atbildība, kas jānes, tas ir ļoti smagi. Nekad nebiju domājusi, ka mani kas tāds spēj uztraukt, bet dzīve ir pārsteigumu un negaidītu pavērsienu pilna. Visi aizvainojumi, ko man nācies paciest, ļoti traumē gan manu pašcieņu (kas krītas), gan manu izpratni par cilvēkiem, sevišķi draugiem.
Dzīvē ne reizi vien man nācies nožēlot to, ka manas izvēles bijušas tādas, kādas bijušas. Vēl pirms neilga laiciņa man gribējās vienkārši pagriezt laiku atpakaļ un darīt ko citu izdarītā vietā, bet padarīto par nebijušu nepataisīsi. Jā, tagad droši varu teikt, ka neko šajā dzīvē nemainītu, jo visi tie kritumi, sāpes, intrigas un pazemojumi, ko man nācies piedzīvot, mani ir ļoti norūdījuši un iemācījuši daudzas lietas.
Paldies, tas šobrīd arī viss.
Mani ieteikumi - nekad neuzticieties cilvēkiem, ir noslēpumi, kam jāpaliek pie mums pašiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru