I know I have to go

Man fonā skan Duffy un Cat Stevens, brīžiem The Kinks, tāpēc rodas neliela vēlme kaut ko šeit iedrukāt.
Mani šobrīd nesatrauc pilnīgi nekas, ir tik ļoti jauki vienkārši nedomāt vai pārdomāt to, kas bijis un nekad vairs nebūs. Atzīšos - ik pa brīdim ārdās kāds vēderā, bet tas katrā ziņā ir tikai signāls par to, ka Līgai jāatgriežas uz zemes. Runājot par atgriešanos uz zemes, - citplanētieši mani vajāja gan 21.novembra naktī, gan 3 dienas pēc tās nakts, joopcik, es pat sāku baidīties. Atpakaļ pie tēmas. Es zinu, ka man vēl daudz kas jāizdara gan skolā, gan dzīvē, taču es vienkārši nedomāju par to, kā būs vai kā būtu, ja būtu... Ticiet man, ir vieglāk dzīvot šādi. Apziņa, ka mani neviens šobrīd nespēj izsist no līdzsvara, ir pasakaina, es jūtos kā tāds pamatīgi apsmēķējies hipiju bērns, man tik tiešām šobrīd ir labi. Beidzot, tik ļoti beidzot es varu teikt, ka man iet labi, nevis tikai normāli. Viss pamazām kārtojas savās vietās, precīzāk, es visu kārtoju pa plauktiņiem. Man patīk, ja man ir šī sakārtotības un dziļās vienaldzības sajūta.

cheers